Ja mēs vēlamies, lai organizācija darbojas labi, mums jārūpējas arī par darbinieku mentālo veselību. Kā pamanīt un noteikt, vai organizācija ir veselīga vai nav, un ko darīt, ja pazīmes liecina, ka radušās problēmas?

Infografika par izdegšanu darbā, tā galvenajiem, faktiem, pazīmēm un profilaksi.

RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atgādina, kad nepieciešams vērsties pēc palīdzības saistībā ar mentālās veselības pašsajūtas pasliktināšanos. Video angļu valodā ar subtitriem latviski.

Infografika par izdegšanu darbā, tā galvenajiem, faktiem, pazīmēm un profilaksi.

Šķiet, nebūs neviena cilvēka, kurš nebūtu dzirdējis vai pats saskāries ar jēdzienu “stress darba vietā”. Mainoties darba videi, daudzi nodarbinātie arvien retāk saskaras ar tādiem tradicionāliem darba vides riska faktoriem kā troksnis vai ķīmiskas vielas, toties gandrīz ikvienu skar tas, ko speciālisti sauc par psihoemocionāliem vai psihosociāliem darba vides riska faktoriem.

Psihosociālie riski un to izraisītās sekas garīgajai un fiziskajai veselībai ir dažas no vissarežģītākajām problēmām darba aizsardzības jomā. Papildus negatīvajai ietekmei uz personas veselību psihosociālie riski var arī negatīvi ietekmēt organizāciju efektivitāti, kā arī valstu ekonomiku.

5 moduļu kurss par dažādiem ar mentālo veselību saistītiem izaicinājumiem ikdienas dzīvē.

Rīgas Stradiņa universitātes docents Henrijs Kaļķis stāsta par to, kas ir negatīvais stress un psiholoģiskā vardarbība darbavietā, un sniedz pāris ieteikumu, kā izvairīties un tikt galā ar šo stresu un vardarbību. Docents uzsver, ka galvenais ir apzināt problēmas cēloni, nevis meklēt vainīgo.

E-ceļvedī ir daudz padomu un rīku, lai izveidotu labāku darba vidi un veselībai draudzīgāku darba vietu.

Attīstoties digitalizācijai, arvien vairāk cilvēku izvēlas strādāt attālināti, kas sniedz teju bezgalīgas iespējas – tai skaitā kļūt par starptautiskas komandas spēlētājiem. Lai veidotu produktīvu un iekļaujošu darba vidi multikulturālā komandā, jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi, kas ļauj sadarboties efektīvāk un ilgtspējīgāk, un tiem ir jābūt prioritāriem jau darbinieku atlases procesā.

Likt vienam cilvēkam vilkt vai stumt lielu organizāciju, gaidot izcilus rezultātus, nav ne taisnīgi, ne arī nepieciešams. Mūsdienās līdera dotības var būt noderīgas ikvienam darbiniekam, un katrs, kurš spēj organizēt, atbalstīt, motivēt, rādīt virzienu, palīdzēt komandai tikt uz priekšu, var kļūt par līderi savā komandā, atsevišķā projektā vai pat par neformālu līderi visā uzņēmumā.

Raidījumā tiek runāts par vientulību no personālvadības un psiholoģijas viedokļa.

Paneļdiskusija “Ilgtspējīgas, drošas un iekļaujošas darbavietas”, kas notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF)Dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas konferencē.

Informatīvais buklets par mobinga skaidrojumu, rašanās iemesliem, raditām sekām un novēršanas iespējām.

Prezentācijā tiek izklāstīts, kā noteikt emocionālās vardarbības klātesamību darba vietā, vardarbības attīstības ciklu apraksts un seku skaidrojums.

Tiesībsarga biroja skaidrojošias materiāls par mobingu un bosingu.

Ziņojumā tiek pētīti darba un privātās dzīves līdzsvara dažādie aspekti un analizēts tiesiskais regulējums un labā prakse Latvijā, lai sniegtu atbildi uz darbinieku faktiskajām vajadzībām un darba devēju iespējām nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Latvijas Radio raidījums “Zināmais nezināmajā” aplūko izaicinājumus, ar kuriem saskaras cilvēki, cenšoties sabalansēt profesionālo un personīgo dzīvi. Speciālisti, uzsver, ka izdegšana var skart ikvienu, neatkarīgi no entuziasma līmeņa. Llīdzsvara trūkumu ietekmē ne tikai darba apjoms, bet arī darba vide un attiecības ar kolēģiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ziņojums. Ziņojums analizē Latvijas uzņēmumu pieeju darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, salīdzinot to ar ES tiesisko regulējumu un labo praksi citās valstīs. Tas izvērtē sociālā dialoga un arodbiedrību lomu, kā arī piedāvā priekšlikumus politikas un normatīvo aktu pilnveidei. Ziņojumā apskatīti pasākumi, galvenie izaicinājumi un iespējamie risinājumi, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru Latvijā.

LV portāla darba tiesību skaidrojums attiecībā uz attālinātā darba veikšanu.

Valsts darba inspekcijas skaidrojošais materiāls par attālināto darbu – jēdziens, tiesiskais regulējums, ieteikumi.

Radio raidījumā tiek runāts par par attālinātā darba organizēšanas aspektiem no darba drošības un cilvēkresursu vadības aspektiem.

Attālinātā darba riska grupu iezīmes, tā negatīvā ietekme uz fizisko un mentālo veselību, darba efektiviātes izmaiņas.

Skaidrojums par darba devēja uzteikumu un infografika ir sagatavoti sadarbībā ar Valsts darba inspekciju, balstoties uz Darba likuma normām un darba tiesību ekspertu – praktizējošu juristu – sagatavotajiem komentāriem izdevumā “Darba likums ar komentāriem”

Rakstā tiek aplūkota tēma par to, kāpēc cilvēkiem ir grūti pateikt “nē” un kādas sekas tas var radīt.

Atgādnes informē par to, kas ir darba vides stress, kā tas var ietekmēt veselību un kā mazināt tā nelabvēlīgo ietekmi.

Valsts darba inspekcijas infogramma par likumā noteiktajām piemaksām par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās.

Darba likums regulē darba tiesiskās attiecības, un ir saistoši visiem darba devējiem un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Likums nosaka darba laika organizācijas aspektus, t.sk. maiņu un nakts darba definīcijas un regulējumu.
138.pants. Nakts darbs.
139.pants. Maiņu darbs.

Inforgramma par nogurumu un darbu, ieteikumi darba devējiem.

Valsts darba inspekcijas skaidrojošais raksts par virsstundu apmaksu.

Darba likums regulē darba tiesiskās attiecības, un ir saistoši visiem darba devējiem un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Likums nosaka virsstundu darba definīciju, apjomu, liegumus un piemaksu kārtību par virsstundu darbu. 136.pants. Virsstundu darbs.

Šī Somijas Darba drošības un veselības aizsardzības centra animācija ir paredzēta, lai palīdzētu darba vietām iepazīstināt jaunos darbiniekus ar darba vidi. Mājaslapā var atrast arī ievirzes darbā pārbaudes sarakstu .

Šajās Dānijas darba vides vadlīnijās ir aprakstīti svarīgākie darba devēja pienākumi preventīvajā darbā ar lielu darba slodzi un laika spriedzi, kā arī aprakstīts, ko jūs varat darīt, lai šos pienākumus izpildītu. To mērķauditorija ir darba devēji, vadītāji un darba aizsardzības speciālisti. Šis resurss ir balstīts uz Dānijas noteikumiem, bet sniedz universālus praktiskus padomus, kas piemērojami visā Baltijas jūras reģionā.

Somijas Arodveselības institūta veiktais pētījums ir paredzēts tām darba vietām, kuras vēlas noskaidrot, vai pastāv un cik izplatīts ir izdegšanas risks. Tā iesaista visu darba kopienu un veicina anonīmu atsauksmju vākšanu no kolektīva, tādējādi iegūstot personalizētu atgriezenisko saiti gan darba devēju pārstāvjiem, gan pašiem darbiniekiem.

Šajā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras rokasgrāmatā piedāvāta praktiska piecu soļu pieeja psihosociālo risku un muskuļu un skeleta sistēmas traucējumu pārvaldībai. Rokasgrāmata ir paredzēta mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, un tajā sniegti skaidri skaidrojumi un uzdevumi, lai radītu noturīgus uzlabojumus darbavietā, kas ir izdevīgi gan darbiniekiem, gan darba devējiem.

Šis Norvēģijas Darba inspekcijas rīks piedāvā nozarei specifiskas veidnes darba vides risku identificēšanai, piemēram, attiecībā uz savstarpējo saskarsmi un darba organizāciju. Lai gan pats rīks ir norvēģu valodā, jūs varat izmantot tulkošanas rīkus, lai pielāgotu veidnes un izveidotu pielāgotu rīcības plānu.

Šis rīku kopums, ko izveidojusi organizācija Business in the Community UK, ir izstrādāts, lai palīdzētu augstākā līmeņa vadītājiem, tiešajiem vadītājiem, personālvadības un darba drošības speciālistiem atpazīt darbiniekus, kuri, iespējams, domā par pašnāvību. Tajā ir sniegti praktiski padomi, kā reaģēt uz tūlītējām krīzēm un integrēt pašnāvību novēršanas pasākumus organizācijas politikā un procedūrās.

Šajā Apvienotās Karalistes Veselības un drošības izpildinstitūcijas tīmekļa vietnē uzsvērta noguruma nozīme darba drošībā, jo īpaši maiņu darbiniekiem, kuriem ilgstošas slodzes vai nepietiekamas atpūtas dēļ var samazināties darba ražīgums. Jūs atradīsiet arī dažus noderīgus resursus, lai pārvaldītu noguruma un maiņu darba riskus.

Austrālijas Droša darba biroja (Safe Work Australia) praktiski norādījumi personām, kas vada uzņēmumu vai uzņēmumus, par to, kā pārvaldīt nogurumu, lai nodrošinātu, ka tas nerada veselības un drošības riskus darbavietā.

Sadarbojoties ar darbiniekiem, darba devēji var ieņemt pozitīvu, preventīvu un proaktīvu pieeju miega un atveseļošanās atbalstam. Šajā rīku komplektā, ko sagatavojusi Business in the Community UK, sniegta informācija, rīki un praktiski pasākumi, ko darba devēji var izmantot, lai palīdzētu palielināt darbinieku enerģiju.

Mind UK sniedz praktiskus padomus par to, kā koordinēti apkopot svarīgu informāciju par darbinieku mentālo labbūtību. Tajā aplūkoti galvenie faktori, kas ietekmē mentālo veselību, stratēģijas datu vākšanai par labbūtību jūsu darbavietā un paņēmieni, kā iekļaut regulāras labbūtības pārbaudes jūsu komandas kultūrā.

Šajā Mind UK rokasgrāmatā izklāstīti vienkārši un praktiski pasākumi, ko tiešie vadītāji un personālvadības nodaļas var veikt, lai veicinātu labklājību. Tajā aprakstīts, kā veicināt dialogu, atgriezenisko saiti un iesaistīšanos, kā arī novērst garīgās veselības problēmu cēloņus.

Somijas Arodveselības institūta pašmācības materiāls sniedz darba vadītājiem rīkus mentālās labbūtības atbalstam darba vietā. Tajā aplūkotas tādas tēmas kā “kā atbalstīt mentālo veselību, izmantojot vadību”, “kā uzlabot darbinieku resursus” un “kā rīkoties sarežģītās situācijās darbavietā”.

Šī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras e-rokasgrāmata ir pielāgota darba devējiem un darbiniekiem mazos uzņēmumos, kuri vēlas sākt sistemātiski pievērsties psihosociālajiem riskiem darba vietā. Tajā sniegti skaidri skaidrojumi par stresu darbā un psihosociālajiem riskiem, to ietekmi uz uzņēmumiem un darbiniekiem, kā arī praktiski pasākumi to novēršanai un pārvaldībai.

ASV Nacionālā garīgās veselības institūta (National Institute of Mental Health ) faktu lapa, lai uzzinātu, tas ir stress vai trauksme un ko var darīt, lai ar to tiktu galā.

Šajā Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas (Anxiety & Depression Association of America) podkāsta epizodē tiek runāts par to, ko nozīmē izdegšana, pašaprūpes stratēģijām un kā atrast līdzsvaru savā dzīvē.

Šajā Kanādas Garīgās veselības stratēģijas darba vietā rakstā sniegti padomi vadītājiem par to, kā identificēt darbinieku izdegšanu, atpazīt darba vides riska faktorus un veikt proaktīvus profilakses pasākumus. Rakstā sniegtās stratēģijas var palīdzēt aizsargāt tos, kuriem ir izdegšanas risks vai kuri atgūstas no izdegšanas. Lapā ir sniegts arī materiāls dažādiem semināriem, kurus varat rīkot savā uzņēmumā.

Šajā rakstā, ko publicējis Darba vietas garīgās veselības centrs, aplūkoti trauksme, uzsverot tās izplatību un ietekmi gan uz indivīdiem, gan uz darba vietu. Tajā aprakstīti dažādi trauksmes veidi un piedāvātas praktiskas stratēģijas darba devējiem, lai radītu darba vidi, kas palīdz mazināt trauksmi.

Somijas Arodveselības institūta veiktais pētījums palīdzēs jums novērtēt un izstrādāt darba vietas praksi, lai veicinātu darbinieku fizisko aktivitāšu veikšanu un atjaunošanos. Tā ir paredzēta vadītājiem, personāla speciālistiem, arodveselības un darba aizsardzības speciālistiem. Aptauja jāaizpilda komandā, taču to var aizpildīt arī individuāli.

Darba vadītāji un menedžeri bieži saskaras ar konfliktiem un nepiedienīgu uzvedību savā darba vidē. Šajā Somijas Arodveselības institūta sagatavotajā materiālā sniegti darbības modeļi dažādām sarežģītām situācijām darbavietā, tostarp konfliktiem, nepiedienīgai uzvedībai un uzmākšanās gadījumiem.

Human Resources Director US rakstā ir aprakstīti septiņi veidi, kā personālvadības speciālisti var novērst mobingu darbavietā.

Drošākas telpas principi ir praktisks pamats, lai veicinātu cieņpilnu un iekļaujošu vidi, kurā nav diskriminācijas. Šis Monikulttuurinen.fi resurss sniedz ieskatu šajos principos un norādījumus, kā tos efektīvi īstenot. Tajā sniegti pasākumi, kas darba vietās būtu jāveic, lai radītu drošāku telpu visiem.

Šajā Zviedrijas Darba vides pārvaldes brošūrā sniegti soli pa solim padomi darba vietu vadītājiem par to, kā sistemātiski risināt paaugstinātas darba slodzes un stresa problēmas darba vietās.

Atbildība par darba drošību un veselības aizsardzību darbā gulstas uz darba devēju neatkarīgi no tā, vai darbinieks strādā attālināti vai darba devēja telpās. Šī Īrijas Veselības un drošības iestādes rokasgrāmata palīdz darba devējiem novērtēt attālinātā darba drošību, veselību un darbinieku labbūtību.

Remote raksts ir domāts uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem vai komandu vadītājiem, kuri vēlas novērst pārslodzi un palīdzēt saviem attālinātajiem komandas locekļiem saglabāt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Šajā Strategy+Business rakstā ir aprakstīts, kā veselīgu robežu noteikšana darbavietā veicina darbinieku uzticēšanos un uzlabo sadarbību. Tajā piedāvāti astoņi soļi, kā noteikt savas robežas.

Darba kultūra, kad darbinieks vienmēr ir pieejams, kaitē ne tikai mūsu personīgajai labbūtībai, bet arī darbam. Noskatieties šo TED lekciju, lai uzzinātu par sliktajiem ieradumiem, kas neļauj mums brīvajā laikā gūt to, kas mums nepieciešams, un par trim praktiskiem soļiem, kā noteikt robežas, kas paliek spēkā.

Šajā Hārvarda Biznesa apskata (Harvard Business Review) izveidotajā podkāsta raidījumā tiek apspriests, kā noteikt un aizsargāt savas robežas darbā.

Veiciet īsu Kanādas Garīgās veselības asociācijas (Canadian Mental Health Association) viktorīnu, lai noskaidrotu savu darba un privātās dzīves līdzsvara rezultātu. Pēc viktorīnas skatiet “Darba un privātās dzīves līdzsvars: Padomi un resursi, kas palīdzēs vieglāk rast līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi.

Lai mazinātu ar darbu saistīto spriedzi, vadītājiem jānovērtē un jākontrolē faktori, kas var radīt psihosociālos riskus, piemēram, augstas prasības, kontroles trūkums vai vājas atbalsta sistēmas. Vadītāji var izmantot šo Somijas Darba drošības un veselības aizsardzības administrācijas rokasgrāmatu, lai īstenotu praktiskus pasākumus, tostarp regulāru darba slodzes novērtēšanu, darbinieku autonomijas palielināšanu un atklātu saziņu, un tādējādi uzlabotu labbūtību darbavietā.

Šis Mental Health UK pašnovērtējuma rīks palīdz Jums atpazīt, kā Jūsu gadījumā izskatās laba pašsajūta, un palīdz noteikt pazīmes, kas liecina par to, ka situācija varētu būt slikta. Ar šo rīku var dalīties ar savu komandu, lai veicinātu savstarpēju atbalstu un izpratni.

Somijas Arodveselības institūta izstrādāto atjaunošanās kalkulatoru var izmantot, lai novērtētu darba apstākļus no atjaunošanās viedokļa, un tas palīdz izprast ar saistītās problēmas. Tas palīdz jums identificēt un risināt problēmas, kas ir kritiski svarīgas, un piedāvā metožu kartes, kuras jūsu organizācija var izmantot, lai identificētu un ieviestu darbības modeļus, kas veicina atjaunošanos. Uz aptaujas jautājumiem jāatbild komandā, kurā ietilpst vadības, personāla, kā arī darba aizsardzības speciālisti.

Somijas Darba drošības centra izstrādātais darba slodzes novērtēšanas rīks palīdz jums noteikt līdzsvaru starp darba slodzi un resursu faktoriem, palīdzot jums veikt atbilstošus pasākumus. Novērtējumu var veikt individuāli vai kopā ar darba devēja pārstāvi.

Šajā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras rakstā sniegta informācija par riskiem, kas saistīti ar augstām darba prasībām. Tajā uzsvērts, cik svarīgi ir gan samazināt darba prasības, gan palielināt līdzsvarojošus darba resursus, piemēram, apmācību, darba pārplānošanu un atbalsta sistēmu, lai uzlabotu darbinieku labbūtību un darba rezultātus.

Šajā havethattalk videoklipā ir sniegts pārskats par to, ko nozīmē darba slodzes pārvaldība, un sniegti padomi, ko darbinieki kopā ar vadītājiem var darīt, lai pārvaldītu savu darba slodzi. Darba slodzes pārvaldība ir efektīva, ja tā palīdz darbiniekiem justies labāk kontrolētiem pār saviem pienākumiem un samazina stresu, izdegšanu, ar darbu saistītas kļūdas, negadījumus vai traumas.

Šajā Somijas Darba drošības centra rakstā aprakstīti veidi, kā vadītājiem risināt psihosociālās darba slodzes faktorus, piemēram, neskaidras darba gaidas, atbalsta trūkumu vai pārmērīgu darba slodzi.

Šajā Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes videoklipā ir parādīts darba prasību un resursu modelis, kas radīts, lai izprastu stresu un labbūtību darbavietā. Darba prasības var izraisīt stresu un izdegšanu, ja tās pārsniedz indivīda spējas, savukārt darba resursi palīdz mazināt šo prasību ietekmi un veicina iesaistīšanos, motivāciju un apmierinātību ar darbu. Līdzsvars starp prasībām un resursiem nosaka darbinieka labbūtību, sniegumu un vispārējo apmierinātību ar darbu.

QPSNordic ir Ziemeļvalstu aptaujas anketa par psiholoģiskajiem un sociālajiem faktoriem darba dzīvē, ko izstrādājusi Ziemeļvalstu Ministru padome. Tā ir izstrādāta izmantošanai kā instruments psiholoģisko, sociālo un organizatorisko darba apstākļu izpētei: 1) organizācijas attīstībā un intervencē, 2) pētījumos par saikni starp darbu un veselību un 3) darba apstākļu izmaiņu dokumentēšanā.

Harvard Business Publishing publicētajā rakstā ir izklāstītas galvenās vadības prasmes vadītājiem, lai pārvarētu ekonomisko nenoteiktību, uzsvaru liekot gan uz uzņēmējdarbību, gan uz cilvēkiem orientētu pieeju. Līdzsvarojot organizācijas mērķus ar darbinieku atbalstu, vadītāji var labāk vadīt savas komandas grūtos laikos.

Psychology Today rakstā skaidrots, kā ekonomikas lejupslīde un atlaišana var mazināt uzticēšanos starp darbiniekiem un vadību. Tajā piedāvātas stratēģijas vadītājiem, kā mazināt šo ietekmi, piemēram, iesaistīt darbiniekus lēmumu pieņemšanā, nodrošināt pārredzamību un taisnīgi veikt atlaišanu. Šīs pieejas palīdz saglabāt morāli un lojalitāti grūtos laikos.

Šajā Somijas Darba drošības centra publikācijā uzsvērta vadītāja galvenā loma, vadot komandas, kas pilnībā vai daļēji strādā un komunicē tiešsaistē. Tajā aprakstīta laba vadības prakse, ko vadītāji var izmantot, lai uzņemtos atbildību un atbalstītu darba kolektīvu.

Virsstundu darbs var iznīcināt jebkādu produktivitāti, kas var būt palikusi pēc 8 stundu darba dienas. Šajā DeskTime Time Tracking videoklipā sniegti fakti par virsstundu darbu un ietverti risinājumi, kā tikt galā ar virsstundu darbu.

Vai strādāt virsstundas ir labi? Ne vienmēr! Šajā video no Office Survival Guide tiek apgāzti izplatītie mīti par virsstundu darbu darbavietā. Uzziniet, kad virsstundas ir lietderīgi strādāt, un kad labāk ievērot parastās darba stundas un doties mājās!

To cilvēku skaits, kas strādā ilgas darba stundas, pieaug, un pašlaik pasaulē tie ir 9 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Šajā Pasaules Veselības organizācijas un Starptautiskās Darba organizācijas rakstā sniegts pārskats par veselības riskiem, kas saistīti ar virsstundu darbu.

Vācijas Federālā darba drošības un veselības aizsardzības institūta rakstā sniegti padomi vadītājiem un darba devējiem par to, kā veselīgi organizēt nakts un maiņu darbu. Tā pamatā ir Vācijas tiesību akti, bet ieteikumi par veselīgu maiņu darbu ir piemērojami arī visā Baltijas jūras reģionā.

Šajā AQNB Productions veidotajā videoklipā Dr. Kriss Hārvijs (Chris Harvey) no Oksfordas Universitātes Miega un cirkādiskās neirozinātnes institūta (Sleep and Circadian Neuroscience (SCNi) institute) aplūko, kā nakts maiņas var ietekmēt jūsu fizisko un mentālo veselību, un piedāvā pasākumus, ko jūs un jūsu darba devējs varat veikt, lai samazinātu negatīvo ietekmi.

Šajā rakstā no Work Safe Victoria (Austrālija) sniegti norādījumi darba devējiem, kā identificēt un kontrolēt ar darbu saistīta stresa riskus, ko rada augstas un zemas darba prasības – divi no visbiežāk sastopamajiem psihosociālajiem apdraudējumiem. Tajā sniegti darba devējiem paredzēti riska kontroles pasākumi, lai pārvaldītu darba prasības, galveno uzmanību pievēršot darba plānojumam, darba videi un darba apstākļiem.