Bezmiegs ir biežāk sastopams sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, kā arī tiem, kam ir paaugstināta psihoemocionālā slodze ikdienā. Jo ilgāk būs bezmiega simptomi, jo lielāks risks, ka attīstīsies bailes no nespējas iemigt vakarā.

Katram ir gadījies, ka vakarā ir grūti iemigt vai bijis trausls vai īss nakts miegs. Taču, ja miega problēmas ilgstoši atkārtojas un nepāriet, ja parādās izteikta miegainība dienas laikā, iespējams, cilvēku piemeklējuši klīniski nozīmīgi miega traucējumi. Miega traucējumi var negatīvi ietekmēt vispārējo veselību, garastāvokli un kopējo psihisko veselību.

Arvien vairāk mūsdienās pieaug interese par miega traucējumiem, attīstās miega zinātne un dažādu profesiju pārstāvji ar labiem panākumiem specializējas miega traucējumu ārstēšanā. Jāatzīmē, ka pacienta sūdzības par miegu var izskanēt jebkura ārsta kabinetā un patiesībā ir viens no visbiežākajiem pavadošajiem simptomiem neiroloģisku, somatisku, psihiatrisku un citu slimību norisē.

Hroniskā noguruma sindromam var būt dažādi cēloņi – gan vīrusu izraisītas saslimšanas, gan ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, gan vitamīnu un miega trūkums. Ārstēt to var, pirmkārt, pārskatot savu ikdienas rutīnu, veltot pietiekami daudz laika miegam un fiziskām aktivitātēm, bet palīdzēt var arī medikamenti.

Alkohols ir toksiska un psihoaktīva viela ar atkarību izraisošām īpašībām. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā alkoholiskie dzērieni ir ierasta socializēšanās sastāvdaļa: pamanāma, reklamēta, ikdienišķa, tiek rādīta sociālajos tīklos. Šajā kontekstā ir viegli nepamanīt vai neievērot kaitējumu veselībai un sociālo kaitējumu, ko izraisa vai veicina alkohola lietošana.

Cik ir par daudz? Kā es varu zināt, vai man vai manam tuviniekam ir atkarība no alkohola, narkotikām vai azartspēlēm? Kas man jādara, lai izbeigtu atkarību izraisošo vielu lietošanu vai procesu praktizēšanu? Kurš man var palīdzēt? Kā atšķiras atkarīga tuvinieka atbalsts no līdzatkarības?

Alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām un akūtiem stāvokļiem. Šajā materiāla aplūkota alkahola negātīvā ietekme uz cilvēla organismu.

Alkohola lietošana bieži tiek uzskatīta par ierastu ballīšu un socializēšanās sastāvdaļu. Dzimšanas diena, piektdienas vakars, sasniegumi privātajā dzīvē vai satikšanās ar kolēģiem ir daži no iemesliem, kādēļ, iespējams, Tu esi lietojis alkoholiskos dzērienus. Arī nogurdinoša darba diena, emocionāla spriedze vai slikts garastāvoklis var kļūt par alkohola lietošanas iemeslu. Tomēr jāatceras, ka no jautra prāta un šķietama atvieglojuma līdz nopietnām problēmām ir tikai pāris soļu.

Speciālisti atzīst, ka lēmumu par pašnāvību cilvēks pieņem dažādu riska faktoru mijiedarbības ietekmē un visbiežāk tas nav spontāns lēmums. Pirmais signāls, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir izmaiņas uzvedībā – pazūd līdzšinējās intereses un hobiji, interese par mācībām, studijām vai darbu, cilvēks vairs netiekas ar draugiem, izolējas, var lietot apreibinošas vielas.

Cilvēks, kurš domā par pašnāvību vai plāno to izdarīt, cieš un neredz citu veidu, kā atbrīvoties no ciešanām, kā vien atņemot sev dzīvību. Reizēm cilvēks jūtas vainīgs citu priekšā, uzskata, ka ir citiem par apgrūtinājumu, un pašnāvību redz kā vienīgo veidu, lai atbrīvotu citus no savas klātbūtnes. Gandrīz vienmēr cilvēks iekšēji patiesībā nevēlas mirt, bet neredz citu izeju, kā atvieglot dzīvi sev vai citiem.

Psihisku traucējumu grupa, kuru galvenais simptoms ir TRAUKSME. Mērena trauksme un baiļu sajūta ir normāla reakcija uz bīstamu vai saspringtu situāciju, taču trauksme, kas nav atbilstoša situācijai vai izpaužas pārāk intensīvi, var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai kādu fizisku saslimšanu.

Atpazīsti saslimšanu! Iespējams, tā ir depresija, ja vismaz 2 nedēļas pēc kārtas ir: Nomākts garastāvoklis, neapmierinātība; Nogurums, enerģijas trūkums; Interešu, dzīvesprieka zudums; Bezcerība un vainas izjūta; Grūtības iemigt vai pamosties; Domas par pašnāvību. Depresija ir ārstējama slimība, taču svarīgi laikus vērsties pie speciālista pēc palīdzības.

Depresijas biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks, kurš cieš no depresijas, nespēj priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu. Parādās nepamatota vainas sajūta. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks. Depresijas gadījumā ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus.

Veselības aptauja par depresiju, informācija par palīdzības iespējām.

Depresija ir psihiska saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Svarīgi laikus vērsties pie speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība.

Kā liecina Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku veiktie pētījumi, Latvijā katru gadu ar depresiju slimo 115 000 cilvēku, un pēdējo desmit gadu laikā daudzi arvien biežāk sev uzdod jautājumu par to, kas galu galā ir depresija, jo depresīvas sajūtas – grūtsirdību, nomāktību u. c. –ir piedzīvojis gandrīz ikviens. Rīgas Stradiņa universitātes profesors un psihiatrs Elmārs Rancāns aicina neļauties stereotipam, ka depresija ir slinkums vai rakstura vājums, un atgādina, ka depresija ir jāārstē.

Informācija par izdegšanas sindromu, tā stadijām, ārstēšanu.

Infografika par izdegšanu darbā, tā galvenajiem, faktiem, pazīmēm un profilaksi.

Šķiet, nebūs neviena cilvēka, kurš nebūtu dzirdējis vai pats saskāries ar jēdzienu “stress darba vietā”. Mainoties darba videi, daudzi nodarbinātie arvien retāk saskaras ar tādiem tradicionāliem darba vides riska faktoriem kā troksnis vai ķīmiskas vielas, toties gandrīz ikvienu skar tas, ko speciālisti sauc par psihoemocionāliem vai psihosociāliem darba vides riska faktoriem.

Psihosociālie riski un to izraisītās sekas garīgajai un fiziskajai veselībai ir dažas no vissarežģītākajām problēmām darba aizsardzības jomā. Papildus negatīvajai ietekmei uz personas veselību psihosociālie riski var arī negatīvi ietekmēt organizāciju efektivitāti, kā arī valstu ekonomiku.

Attīstoties digitalizācijai, arvien vairāk cilvēku izvēlas strādāt attālināti, kas sniedz teju bezgalīgas iespējas – tai skaitā kļūt par starptautiskas komandas spēlētājiem. Lai veidotu produktīvu un iekļaujošu darba vidi multikulturālā komandā, jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi, kas ļauj sadarboties efektīvāk un ilgtspējīgāk, un tiem ir jābūt prioritāriem jau darbinieku atlases procesā.

Efektīvs līderis ir tas, kuram ir daudz sekotāju. Tas ir atkarīgs no paša līdera, vai telpa piepildīsies ar sekotājiem vai nē. Laiki mainās, katrs laiks prasa savas pieejas un kompetences. Šis ir laiks, kurš prasa līderim būt līdzjūtīgam. Ieguvēji būs visi – gan pats līderis, gan viņa sekotāji.

Konkurence par motivētu un lojālu darbinieku piesaisti aizvien biežāk raisa jautājumu par to, kādam mūsdienās ir jābūt labam vadītājam? Jautājums tik pat plašs, kā, piemēram, – kas šogad īsti ir modē?

Likt vienam cilvēkam vilkt vai stumt lielu organizāciju, gaidot izcilus rezultātus, nav ne taisnīgi, ne arī nepieciešams. Mūsdienās līdera dotības var būt noderīgas ikvienam darbiniekam, un katrs, kurš spēj organizēt, atbalstīt, motivēt, rādīt virzienu, palīdzēt komandai tikt uz priekšu, var kļūt par līderi savā komandā, atsevišķā projektā vai pat par neformālu līderi visā uzņēmumā.

Raidījumā tiek runāts par vientulību no personālvadības un psiholoģijas viedokļa.

Paneļdiskusija “Ilgtspējīgas, drošas un iekļaujošas darbavietas”, kas notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF)Dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas konferencē.

Paneļdiskusija “Starppaaudžu sadarbība”, kas notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas konferencē.

Informatīvais buklets par mobinga skaidrojumu, rašanās iemesliem, raditām sekām un novēršanas iespējām.

Tiesībsarga biroja skaidrojošias materiāls par mobingu un bosingu.

Ziņojumā tiek pētīti darba un privātās dzīves līdzsvara dažādie aspekti un analizēts tiesiskais regulējums un labā prakse Latvijā, lai sniegtu atbildi uz darbinieku faktiskajām vajadzībām un darba devēju iespējām nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ziņojums. Ziņojums analizē Latvijas uzņēmumu pieeju darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, salīdzinot to ar ES tiesisko regulējumu un labo praksi citās valstīs. Tas izvērtē sociālā dialoga un arodbiedrību lomu, kā arī piedāvā priekšlikumus politikas un normatīvo aktu pilnveidei. Ziņojumā apskatīti pasākumi, galvenie izaicinājumi un iespējamie risinājumi, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru Latvijā.

LV portāla darba tiesību skaidrojums attiecībā uz attālinātā darba veikšanu.

Valsts darba inspekcijas skaidrojošais materiāls par attālināto darbu – jēdziens, tiesiskais regulējums, ieteikumi.

Radio raidījumā tiek runāts par par attālinātā darba organizēšanas aspektiem no darba drošības un cilvēkresursu vadības aspektiem.

Skaidrojums par darba devēja uzteikumu un infografika ir sagatavoti sadarbībā ar Valsts darba inspekciju, balstoties uz Darba likuma normām un darba tiesību ekspertu – praktizējošu juristu – sagatavotajiem komentāriem izdevumā “Darba likums ar komentāriem”

Rakstā tiek aplūkota tēma par to, kāpēc cilvēkiem ir grūti pateikt “nē” un kādas sekas tas var radīt.

Atgādnes informē par to, kas ir darba vides stress, kā tas var ietekmēt veselību un kā mazināt tā nelabvēlīgo ietekmi.

Valsts darba inspekcijas infogramma par likumā noteiktajām piemaksām par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās.

Darba likums regulē darba tiesiskās attiecības, un ir saistoši visiem darba devējiem un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Likums nosaka darba laika organizācijas aspektus, t.sk. maiņu un nakts darba definīcijas un regulējumu.
138.pants. Nakts darbs.
139.pants. Maiņu darbs.

Raksts pievēršas maiņu darba ietekmei uz veselību un sniedz ieteikumus, kā mazināt negatīvās sekas.

Inforgramma par nogurumu un darbu, ieteikumi darba devējiem.

Inforgramma par nogurumu un darbu, ieteikumi, lai izvairītos no noguruma darbā.

Inforgramma par nogurumu un darbu, pazīmes.

Valsts darba inspekcijas skaidrojošais raksts par virsstundu apmaksu.

Šajās Apvienotās Karalistes Veselības un drošības pārvaldes vadlīnijās sniegti padomi par riska novērtēšanu, maiņu darba grafiku izstrādi un maiņu darba vidi. Tajās arī ierosināti pasākumi, ko darba devēji, darba aizsardzības eksperti un darbinieki var izmantot, lai mazinātu maiņu darba negatīvo ietekmi. Lai gan vadlīnijas balstās uz Lielbritānijas noteikumiem, tajās sniegti praktiski padomi, kas ir piemērojami arī Baltijas jūras reģionā.

Šī Somijas Darba drošības un veselības aizsardzības centra animācija ir paredzēta, lai palīdzētu darba vietām iepazīstināt jaunos darbiniekus ar darba vidi. Mājaslapā var atrast arī ievirzes darbā pārbaudes sarakstu .

Šajās Dānijas darba vides vadlīnijās ir aprakstīti svarīgākie darba devēja pienākumi preventīvajā darbā ar lielu darba slodzi un laika spriedzi, kā arī aprakstīts, ko jūs varat darīt, lai šos pienākumus izpildītu. To mērķauditorija ir darba devēji, vadītāji un darba aizsardzības speciālisti. Šis resurss ir balstīts uz Dānijas noteikumiem, bet sniedz universālus praktiskus padomus, kas piemērojami visā Baltijas jūras reģionā.

Šajā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras rokasgrāmatā piedāvāta praktiska piecu soļu pieeja psihosociālo risku un muskuļu un skeleta sistēmas traucējumu pārvaldībai. Rokasgrāmata ir paredzēta mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, un tajā sniegti skaidri skaidrojumi un uzdevumi, lai radītu noturīgus uzlabojumus darbavietā, kas ir izdevīgi gan darbiniekiem, gan darba devējiem.

Šis rīku kopums, ko izveidojusi organizācija Business in the Community UK, ir izstrādāts, lai palīdzētu augstākā līmeņa vadītājiem, tiešajiem vadītājiem, personālvadības un darba drošības speciālistiem atpazīt darbiniekus, kuri, iespējams, domā par pašnāvību. Tajā ir sniegti praktiski padomi, kā reaģēt uz tūlītējām krīzēm un integrēt pašnāvību novēršanas pasākumus organizācijas politikā un procedūrās.

Kā jūs varat atbalstīt cilvēku, kuram ir pašnāvības domas? Ko nozīmē “būt līdzās”? Šajā Samaritans lapā jūs varat atrast norādījumus par to, kā atbalstīt kādu, kam ir pašnāvības domas.

Šis Apvienotās Karalistes organizācijas Business in the Community rīks atbalsta darba devējus, lai palīdzētu viņiem pārvarēt sarežģītās sekas pēc darbinieka pašnāvības gan darba vietā, gan ārpus tās. Tajā sniegti norādījumi par tūlītēju reakciju, ziņu izplatīšanu un ilgtermiņa atbalstu sērojošajiem kolēģiem.

Šajā Mind UK tīmekļa vietnes rakstā skaidrots, kas ir domas par pašnāvību un ko varat darīt. Tajā ir aprakstīti arī pašnāvības sajūtu cēloņi, ārstēšana un atbalsta iespējas.

Šis Somijas arodveselības institūta izstrādātais rīks palīdz organizācijām izveidot pielāgotas atkarības vielu lietošanas profilakses programmas. Risinot jautājumus, kas saistīti ar vielu lietošanu un azartspēlēm, šā rīka mērķis ir uzlabot darba drošību, samazināt veselības riskus un samazināt ar tiem saistītās izmaksas. Tas ir paredzēts personāla speciālistiem, vadītājiem, darba aizsardzības ekspertiem, darbinieku pārstāvjiem un arodveselības ārstiem.

Šajā Veselības un drošības iestādes (Health and Safety Executive UK) rakstā sniegti padomi par to, kā pārvaldīt narkotiku un alkohola ļaunprātīgu lietošanu darbā un kā atbalstīt darbiniekus, kuriem ir risks, ka viņi varētu ļaunprātīgi lietot narkotikas un alkoholu.

Šajā rīku komplektā, ko sagatavojusi organizācija Business in the Community UK, darba devējiem sniegta informācija par to, kā veicināt veselību un atbalstīt darbiniekus, kuri vēlas vai kuriem ir nepieciešams mainīt savas attiecības ar alkoholu, narkotikām un tabaku. Tajā ir ietverti vienkārši, praktiski soļi, ko varat veikt, lai ieviestu pozitīvu un atvērtu kultūru.

Šajā Kanādas arodveselības un darba drošības centra lapā varat atrast informāciju par to, kas ir nogurums, tā cēloņiem, simptomiem un ietekmi. Tajā ir aplūkota arī darba vietu loma noguruma radīšanā.

Šajā Apvienotās Karalistes Veselības un drošības izpildinstitūcijas tīmekļa vietnē uzsvērta noguruma nozīme darba drošībā, jo īpaši maiņu darbiniekiem, kuriem ilgstošas slodzes vai nepietiekamas atpūtas dēļ var samazināties darba ražīgums. Jūs atradīsiet arī dažus noderīgus resursus, lai pārvaldītu noguruma un maiņu darba riskus.

Austrālijas Droša darba biroja (Safe Work Australia) praktiski norādījumi personām, kas vada uzņēmumu vai uzņēmumus, par to, kā pārvaldīt nogurumu, lai nodrošinātu, ka tas nerada veselības un drošības riskus darbavietā.

Šajā Hārvarda Medicīnas skolas tīmekļa vietnes rakstā sniegts pārskats par to, kas ir bezmiegs, kas to var izraisīt un kā to var diagnosticēt, pārvaldīt un novērst. Tajā ir pieejami arī īsi informatīvi videoklipi.

Sadarbojoties ar darbiniekiem, darba devēji var ieņemt pozitīvu, preventīvu un proaktīvu pieeju miega un atveseļošanās atbalstam. Šajā rīku komplektā, ko sagatavojusi Business in the Community UK, sniegta informācija, rīki un praktiski pasākumi, ko darba devēji var izmantot, lai palīdzētu palielināt darbinieku enerģiju.

Šajā Kanādas Garīgās veselības komisijas (Mental Health Commission of Canada) rokasgrāmatā sniegti padomi, apsvērumi un ieskats, lai palīdzētu vadītājiem sniegt pirmo palīdzību mentālās veselības jomā saviem darbiniekiem. Tā palīdzēs jums identificēt iespējamās mentālās veselības problēmu pazīmes un sniegs īstenojamus pasākumus.

Vai jums ir mentālās veselības problēmas un vēlaties par tām runāt ar savu vadītāju? Nuffield Health sniedz norādījumus darbiniekiem par to, kā darba vietā runāt par savu mentālo veselību.

Šī Mind UK rokasgrāmata atbalsta darba devējus un citus darba vietu vadītājus garīgās veselības standartu ieviešanā darbavietās.

Mind UK sniedz praktiskus padomus par to, kā koordinēti apkopot svarīgu informāciju par darbinieku mentālo labbūtību. Tajā aplūkoti galvenie faktori, kas ietekmē mentālo veselību, stratēģijas datu vākšanai par labbūtību jūsu darbavietā un paņēmieni, kā iekļaut regulāras labbūtības pārbaudes jūsu komandas kultūrā.

Šajā Mind UK rokasgrāmatā izklāstīti vienkārši un praktiski pasākumi, ko tiešie vadītāji un personālvadības nodaļas var veikt, lai veicinātu labklājību. Tajā aprakstīts, kā veicināt dialogu, atgriezenisko saiti un iesaistīšanos, kā arī novērst garīgās veselības problēmu cēloņus.

Somijas Arodveselības institūta pašmācības materiāls sniedz darba vadītājiem rīkus mentālās labbūtības atbalstam darba vietā. Tajā aplūkotas tādas tēmas kā “kā atbalstīt mentālo veselību, izmantojot vadību”, “kā uzlabot darbinieku resursus” un “kā rīkoties sarežģītās situācijās darbavietā”.

Šajā Acas sagatavotajā materiālā ir sniegti norādījumi vadītājiem sarunai par mentālo veselību. Tajā aplūkota sagatavošanās, tostarp piemērotas vietas atrašana, pati saruna un pastāvīga atbalsta sniegšana. Tajā arī sniegti padomi, kā risināt problēmas, ja kolēģis apgalvo, ka jūtas labi, bet vadītājs joprojām ir nobažījies.

Šajā vizuālajā infografikā, ko sagatavojusi Mental Health UK, sniegti galvenie fakti par sliktas mentālās veselības pazīmēm un padomi, kā par tām risināt atbalstošas sarunas darba vietā.

Šis Apvienotās Karalistes Veselības un drošības izpildinstitūcijas (Health and Safety Executive UK) rīkkopa ir izstrādāta, lai palīdzētu vadītājiem sadarboties ar saviem komandas locekļiem, īstenojot proaktīvu pieeju ar darbu saistīta stresa novēršanai un pārvaldībai. Tas ir īpaši pielāgots mazākām organizācijām, lai tās varētu apkopot datus par stresa cēloņiem.

Šī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras e-rokasgrāmata ir pielāgota darba devējiem un darbiniekiem mazos uzņēmumos, kuri vēlas sākt sistemātiski pievērsties psihosociālajiem riskiem darba vietā. Tajā sniegti skaidri skaidrojumi par stresu darbā un psihosociālajiem riskiem, to ietekmi uz uzņēmumiem un darbiniekiem, kā arī praktiski pasākumi to novēršanai un pārvaldībai.

Šajā Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas (Anxiety and Depression Association of America) rīkotajā vienas stundas garajā tīmekļa seminārā tiek piedāvāti rīki un metodes, kā iegūt (un saglabāt) motivāciju, pārvaldīt stresu un izdegšanu.

ASV Nacionālā garīgās veselības institūta (National Institute of Mental Health ) faktu lapa, lai uzzinātu, tas ir stress vai trauksme un ko var darīt, lai ar to tiktu galā.

Šajā Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas (Anxiety & Depression Association of America) podkāsta epizodē tiek runāts par to, ko nozīmē izdegšana, pašaprūpes stratēģijām un kā atrast līdzsvaru savā dzīvē.

Šajā Kanādas Garīgās veselības stratēģijas darba vietā rakstā sniegti padomi vadītājiem par to, kā identificēt darbinieku izdegšanu, atpazīt darba vides riska faktorus un veikt proaktīvus profilakses pasākumus. Rakstā sniegtās stratēģijas var palīdzēt aizsargāt tos, kuriem ir izdegšanas risks vai kuri atgūstas no izdegšanas. Lapā ir sniegts arī materiāls dažādiem semināriem, kurus varat rīkot savā uzņēmumā.

Šajā IT Revolution videoklipā Kalifornijas Universitātes emeritētā psiholoģijas profesore stāsta par to, kas izraisa izdegšanu un ko ar to var darīt, sniedzot ieskatu par izdegšanas cēloņiem un sekām, kā arī par daudzsološākajām stratēģijām, kā to efektīvi novērst.

Vai vēlaties uzzināt vairāk par to, kas ir izdegšana? Šajā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras tīmekļa vietnē atradīsiet detalizētu informāciju, kas palīdzēs Jums izprast un novērst ar darbu saistītu izdegšanu.

Šajā Kanādas Garīgās veselības komisijas (Mental Health Commission of Canada) sagatavotajā faktu lapā tiek rakstīts par izplatītiem mītiem un maldīgiem priekšstatiem par garīgām slimībām.

Kas ir depresīvi traucējumi? Ar ko tie atšķiras no depresijas? Lasiet šo Pasaules Veselības organizācijas rakstu, lai uzzinātu par depresīviem traucējumiem, to simptomiem, profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.

Dažkārt depresijas pazīmes nav tik acīmredzamas. Noskatieties šo Psych2Go videoklipu, lai uzzinātu septiņas nepārprotamas depresijas pazīmes. Apmeklējiet veselības aprūpes speciālistu, ja redzat, ka jums piemīt vairākas no šīm pazīmēm.

Kas ir depresija? Šajā Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas (Anxiety and Depression Association of America) sagatavotajā videoierakstā uzziniet vairāk par depresijas pazīmēm un simptomiem.

Šajā īsajā pašpārbaudes testā, ko veic Beyond Blue, tiek uzdoti 10 jautājumi par to, kā esat juties pēdējo 4 nedēļu laikā. Testa aizpildīšana palīdzēs Jums saprast, kāda veida atbalsts Jums šobrīd varētu būt nepieciešams.

Šajā Pasaules Veselības organizācijas rakstā var uzzināt vairāk par garīgās veselības traucējumu veidiem.

Šajā rakstā, ko publicējis Darba vietas garīgās veselības centrs, aplūkoti trauksme, uzsverot tās izplatību un ietekmi gan uz indivīdiem, gan uz darba vietu. Tajā aprakstīti dažādi trauksmes veidi un piedāvātas praktiskas stratēģijas darba devējiem, lai radītu darba vidi, kas palīdz mazināt trauksmi.

Posttraumatiskā stresa sindroms var rasties pēc smagiem pārdzīvojumiem. Šajā Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas (Anxiety and Depression Association of America) videoklipā uzzināsiet par pazīmēm, cēloņiem un to, ko darīt, ja jums vai kādam Jūsu paziņam varētu būt PTSD.

Šajā Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas (Anxiety and Depression Association of America) rīkotajā tīmekļa seminārā aprakstīta trauksmes būtība un dažādi veidi, kā novērst trauksmi. Tajā sniegts pārskats par apzinātību, dažādiem veidiem, kā to var praktizēt, un par to, kā apzinātība var būt noderīga cilvēkiem ar trauksmi.

Katra pašnāvība ir traģēdija, kas ietekmē ģimenes, kopienas un darbavietas, un tai ir ilgstošas sekas. Šajā Pasaules Veselības organizācijas faktu lapā var uzzināt vairāk par pašnāvībām, to riska faktoriem un profilaksi.

Somijas Arodveselības institūta veiktais pētījums palīdzēs jums novērtēt un izstrādāt darba vietas praksi, lai veicinātu darbinieku fizisko aktivitāšu veikšanu un atjaunošanos. Tā ir paredzēta vadītājiem, personāla speciālistiem, arodveselības un darba aizsardzības speciālistiem. Aptauja jāaizpilda komandā, taču to var aizpildīt arī individuāli.

Darba vadītāji un menedžeri bieži saskaras ar konfliktiem un nepiedienīgu uzvedību savā darba vidē. Šajā Somijas Arodveselības institūta sagatavotajā materiālā sniegti darbības modeļi dažādām sarežģītām situācijām darbavietā, tostarp konfliktiem, nepiedienīgai uzvedībai un uzmākšanās gadījumiem.

Lai atbilstošu atmosfēru darbu darbavietā, nepieciešama standartizēta pieeja konfliktu novēršanai, izmeklēšanai un risināšanai. Šajā Somijas Darba drošības centra rakstā sniegti norādījumi, kā izveidot šādu darbības modeli.

Darba devēji ir atbildīgi par proaktīvu vēršanos pret jebkādām vardarbības pazīmēm. Šajā Somijas Darba drošības un veselības aizsardzības administrācijas materiālā darba devējiem ir sniegti norādījumi, kā izmeklēt ziņojumus par vardarbību un uzmākšanos un veikt atbilstošus pasākumus. Tajā sniegti arī padomi darbiniekiem, kuri ir bijuši liecinieki negodīgai attieksmei. Lai gan šie norādījumi ir balstīti uz Somijas tiesību aktiem un praksi, tiem ir plašāka starptautiska nozīme.

Šajā Somijas Darba drošības un veselības aizsardzības administrācijas sagatavotajā materiālā sniegti norādījumi darba devējiem par vardarbības draudu novēršanu, identificēšanu un novērtēšanu. Padomi ir balstīti uz Somijas tiesību aktiem un sistēmu, bet tiem ir arī plašāka starptautiska pielietojamība.

Instrumenti vienlīdzības plānošanai veicina vienlīdzīgu un nediskriminējošu organizācijas kultūru. Šī Equality.fi tīmekļa vietne sniedz jūsu organizācijai rīkus patiesi efektīva vienlīdzības plāna izveidei.

Šī Somijas Arodveselības institūta piedāvātā rokasgrāmata ir paredzēta, lai palīdzētu organizācijām sākt daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvu īstenošanu. Tā ir paredzēta vadībai un vadītājiem, personām, kas atbildīgas par organizācijas attīstību un cilvēkresursiem, kā arī ikvienam, kas interesējas par daudzveidības un iekļaušanas pasākumiem.

Somijas Uzņēmējdarbības un sabiedrības padomes izstrādātais daudzveidības un iekļaušanas pašnovērtējuma rīks palīdz organizācijām noteikt galvenos daudzveidības un iekļaušanas centienu aspektus un praksi, norādot jomas, kuras nepieciešams pilnveidot. Šis rīks ir pielāgots visu veidu organizācijām, tostarp sabiedriskā un privātā sektora struktūrām, kā arī maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

Darbs vienatnē ir izplatīts daudzās profesijās, un tas nav kaitīgs. Tomēr dažās situācijās tas var radīt psihosociālu risku. Šajā Somijas Darba drošības un veselības aizsardzības administrācijas sagatavotajā materiālā sniegti padomi vadītājiem par to, kā viņi var samazināt ar darbu vienatnē saistītos riskus.

Šajā Somijas Darba drošības centra rakstā uzsvērts, cik svarīga ir laba saziņa un dialogs darba vidē. Tajā aplūkoti vairāki kopīgi faktori, kas ietekmē saziņu darbavietā, un vadības loma to pārvaldībā.

Dažiem darbiniekiem attālinātais darbs var palielināt vientulību. Šajā ASV Darba vietas mentālās veselības centra rakstā sniegti pieci padomi darba devējiem par to, kā efektīvi risināt vientulības problēmu.

Dialogs ir mijiedarbības un sadarbības veids, kas veicina darba kopienas locekļu iekļaušanu un labklājību. Šajā Somijas Darba drošības centra tīmekļa vietnes rakstā ir izklāstītas būtiskākās prakses dialogam darbavietā, izskaidroti to pamati un uzsvērta to nozīme uzticības veidošanā darba kopienā. Tas ir noderīgs ikvienam, kas strādā jūsu darba kopienā!

Uzņēmuma mērķu izpratnei ir svarīga nozīme, lai ikviens justos piederīgs darba kopienai un zinātu visu, kas viņam jāzina par saviem darba pienākumiem, kā arī par darba praksi. Šajā Monikulttuurinen.fi rakstā ir iekļauts kontrolsaraksts vadītājam, kā orientēt jaunos darbiniekus, jo īpaši tos, kas nāk no citām kultūrām.

Šajā TED Talk lekcijā tiek runāts par sarežģījumiem, kas ikdienā rodas, strādājot attālināti un vadot komandu no dažādām kultūrām un vidēm.

Kad jauns komandas biedrs pievienojas darbavietai, viņš līdzi atnes ne tikai savas profesionālās prasmes, bet arī unikālu personību, ko veido kultūra, neapzināti aizspriedumi un iepriekšējā pieredze. Šajā Monikulttuurinen.fi rakstā sniegti vērtīgi norādījumi vadītājiem un menedžeriem par to, kā veicināt kultūras ziņā jutīgu praksi un veidot iekļaujošu, no diskriminācijas brīvu darba vidi.

Rasisma problēma ir jārisina ikvienā darba vidē, un vadītājiem ir pienākums rādīt piemēru visai komandai. Šajā Monikulttuurinen.fi pašmācības rakstā varat izlasīt vairāk par maldīgiem priekšstatiem par rasismu, par to, kā rasisms izpaužas praksē un kā risināt rasisma problēmu darbavietās.

Somijas Darba drošības centra izstrādātā rokasgrāmata palīdz darbiniekiem un vadītājiem kopīgi novērst kaitīgu psihosociālo stresu un sniedz atbalstu situācijās, kad stress ir radies.

Atbildība par darba drošību un veselības aizsardzību darbā gulstas uz darba devēju neatkarīgi no tā, vai darbinieks strādā attālināti vai darba devēja telpās. Šī Īrijas Veselības un drošības iestādes rokasgrāmata palīdz darba devējiem novērtēt attālinātā darba drošību, veselību un darbinieku labbūtību.

Šis Džordžijas Universitātes raksts palīdz jums noteikt laika plānošanas stratēģiju, kas vislabāk atbilst jūsu personībai, pašmotivācijas spējām un pašdisciplīnas līmenim.

Forbes rakstā sniegti padomi, kā izveidot laika pārvaldības stratēģiju, tostarp kā noteikt un līdz minimumam samazināt laika kavēkļus.

Remote raksts ir domāts uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem vai komandu vadītājiem, kuri vēlas novērst pārslodzi un palīdzēt saviem attālinātajiem komandas locekļiem saglabāt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Šajā Strategy+Business rakstā ir aprakstīts, kā veselīgu robežu noteikšana darbavietā veicina darbinieku uzticēšanos un uzlabo sadarbību. Tajā piedāvāti astoņi soļi, kā noteikt savas robežas.

Darba kultūra, kad darbinieks vienmēr ir pieejams, kaitē ne tikai mūsu personīgajai labbūtībai, bet arī darbam. Noskatieties šo TED lekciju, lai uzzinātu par sliktajiem ieradumiem, kas neļauj mums brīvajā laikā gūt to, kas mums nepieciešams, un par trim praktiskiem soļiem, kā noteikt robežas, kas paliek spēkā.

Lai mazinātu ar darbu saistīto spriedzi, vadītājiem jānovērtē un jākontrolē faktori, kas var radīt psihosociālos riskus, piemēram, augstas prasības, kontroles trūkums vai vājas atbalsta sistēmas. Vadītāji var izmantot šo Somijas Darba drošības un veselības aizsardzības administrācijas rokasgrāmatu, lai īstenotu praktiskus pasākumus, tostarp regulāru darba slodzes novērtēšanu, darbinieku autonomijas palielināšanu un atklātu saziņu, un tādējādi uzlabotu labbūtību darbavietā.

Somijas Arodveselības institūta izstrādāto atjaunošanās kalkulatoru var izmantot, lai novērtētu darba apstākļus no atjaunošanās viedokļa, un tas palīdz izprast ar saistītās problēmas. Tas palīdz jums identificēt un risināt problēmas, kas ir kritiski svarīgas, un piedāvā metožu kartes, kuras jūsu organizācija var izmantot, lai identificētu un ieviestu darbības modeļus, kas veicina atjaunošanos. Uz aptaujas jautājumiem jāatbild komandā, kurā ietilpst vadības, personāla, kā arī darba aizsardzības speciālisti.

Somijas Darba drošības centra izstrādātais darba slodzes novērtēšanas rīks palīdz jums noteikt līdzsvaru starp darba slodzi un resursu faktoriem, palīdzot jums veikt atbilstošus pasākumus. Novērtējumu var veikt individuāli vai kopā ar darba devēja pārstāvi.

Šajā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras rakstā sniegta informācija par riskiem, kas saistīti ar augstām darba prasībām. Tajā uzsvērts, cik svarīgi ir gan samazināt darba prasības, gan palielināt līdzsvarojošus darba resursus, piemēram, apmācību, darba pārplānošanu un atbalsta sistēmu, lai uzlabotu darbinieku labbūtību un darba rezultātus.

Šajā Somijas Darba drošības centra rakstā aprakstīti veidi, kā vadītājiem risināt psihosociālās darba slodzes faktorus, piemēram, neskaidras darba gaidas, atbalsta trūkumu vai pārmērīgu darba slodzi.

Šajā Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes videoklipā ir parādīts darba prasību un resursu modelis, kas radīts, lai izprastu stresu un labbūtību darbavietā. Darba prasības var izraisīt stresu un izdegšanu, ja tās pārsniedz indivīda spējas, savukārt darba resursi palīdz mazināt šo prasību ietekmi un veicina iesaistīšanos, motivāciju un apmierinātību ar darbu. Līdzsvars starp prasībām un resursiem nosaka darbinieka labbūtību, sniegumu un vispārējo apmierinātību ar darbu.

Darba vides rokasgrāmatā, kas radīta Dānijā, ir aprakstīti svarīgākie darba devēja pienākumi, lai preventīvi strādātu ar neskaidrām un pretrunīgām prasībām darbā, kā arī to, ko jūs varat darīt šajā sakarā. Tās mērķauditorija ir darba devēji, vadītāji, darba aizsardzības speciālisti un citi darbinieki, kas uzņēmumā strādā ar darba vidi. Rokasgrāmatas pamatā ir Dānijas noteikumi, taču tajā sniegti universāli norādījumi, kas piemērojami visā Baltijas jūras reģionā.

Somijas Arodveselības institūta izstrādātais noturības tests sniedz priekšstatu par darba vides organizatorisko noturību, tas galvenokārt paredzēts personālvadības speciālistiem un vadītājiem. Tas ir izstrādāts, lai palīdzētu noteikt organizācijas stiprās puses un attīstības mērķus, kas saistīti ar tās noturību.

Harvard Business Publishing publicētajā rakstā ir izklāstītas galvenās vadības prasmes vadītājiem, lai pārvarētu ekonomisko nenoteiktību, uzsvaru liekot gan uz uzņēmējdarbību, gan uz cilvēkiem orientētu pieeju. Līdzsvarojot organizācijas mērķus ar darbinieku atbalstu, vadītāji var labāk vadīt savas komandas grūtos laikos.

Psychology Today rakstā skaidrots, kā ekonomikas lejupslīde un atlaišana var mazināt uzticēšanos starp darbiniekiem un vadību. Tajā piedāvātas stratēģijas vadītājiem, kā mazināt šo ietekmi, piemēram, iesaistīt darbiniekus lēmumu pieņemšanā, nodrošināt pārredzamību un taisnīgi veikt atlaišanu. Šīs pieejas palīdz saglabāt morāli un lojalitāti grūtos laikos.

Cilvēkresursu speciālisti var palīdzēt attālinātām komandām, identificējot biežāk sastopamās saziņas problēmas, īstenojot preventīvas stratēģijas un risinot radušās problēmas. Šajā Human Resources Director US rakstā ir izklāstītas septiņas efektīvas stratēģijas, ko personālvadības darbinieki var izmantot, lai palīdzētu attālinātajiem darbiniekiem pārvarēt saziņas problēmas.

Vadīt klātienes komandas ir izaicinājums, bet vadīt attālinātas komandas ir pavisam cita veida izaicinājums. Šī izdevuma People Managing People rakstā aprakstītas problēmas, ar kurām, iespējams, saskaras attālinātā darba vadītāji, un sniegti 27 padomi, kā tās pārvarēt.

Šajā Forbes videoklipā ir sniegti četri veidi, kā jūs kā vadītājs vai darba devējs varat veiksmīgi vadīt attālinātas komandas un veicināt spēcīgāku uzņēmuma kultūru.

Šajā Somijas Darba drošības centra publikācijā uzsvērta vadītāja galvenā loma, vadot komandas, kas pilnībā vai daļēji strādā un komunicē tiešsaistē. Tajā aprakstīta laba vadības prakse, ko vadītāji var izmantot, lai uzņemtos atbildību un atbalstītu darba kolektīvu.

Šis raksts no portāla Indeed palīdzēs jums izvērtēt, vai ilgāka palikšana darbā, lai strādātu virsstundas, ir pareizā izvēle. Tajā izcelti biežāk sastopamie scenāriji, kad var būt nepieciešamas virsstundas, un sniegti praktiski padomi, kā pārvaldīt pagarinātās maiņas, lai tās būtu vieglāk pārvaldāmas un mazāk stresainas.

To cilvēku skaits, kas strādā ilgas darba stundas, pieaug, un pašlaik pasaulē tie ir 9 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Šajā Pasaules Veselības organizācijas un Starptautiskās Darba organizācijas rakstā sniegts pārskats par veselības riskiem, kas saistīti ar virsstundu darbu.

Mēs varam justies miegaini, ja mūsu miegs ir izjaukts kaut vai tikai nedaudz. Šajā Hārvarda Medicīnas skolas rakstā aprakstīts, kas notiek, ja maiņu darbā regulāri jābūt nomodā naktī un jāguļ dienā, un sniegti padomi, kā aizsargāt savu veselību un labbūtību, strādājot nakts vai agrās maiņās.

Vācijas Federālā darba drošības un veselības aizsardzības institūta rakstā sniegti padomi vadītājiem un darba devējiem par to, kā veselīgi organizēt nakts un maiņu darbu. Tā pamatā ir Vācijas tiesību akti, bet ieteikumi par veselīgu maiņu darbu ir piemērojami arī visā Baltijas jūras reģionā.

Šajā AQNB Productions veidotajā videoklipā Dr. Kriss Hārvijs (Chris Harvey) no Oksfordas Universitātes Miega un cirkādiskās neirozinātnes institūta (Sleep and Circadian Neuroscience (SCNi) institute) aplūko, kā nakts maiņas var ietekmēt jūsu fizisko un mentālo veselību, un piedāvā pasākumus, ko jūs un jūsu darba devējs varat veikt, lai samazinātu negatīvo ietekmi.

Šajā rakstā no Work Safe Victoria (Austrālija) sniegti norādījumi darba devējiem, kā identificēt un kontrolēt ar darbu saistīta stresa riskus, ko rada augstas un zemas darba prasības – divi no visbiežāk sastopamajiem psihosociālajiem apdraudējumiem. Tajā sniegti darba devējiem paredzēti riska kontroles pasākumi, lai pārvaldītu darba prasības, galveno uzmanību pievēršot darba plānojumam, darba videi un darba apstākļiem.